GettyImages © Nikola Ilic
Tā ir daļa no ES politikas reakcijas uz globālām problēmām pusvadītāju tehnoloģiju jomā: tā kā Eiropa ir ļoti atkarīga no piegādātājiem no citiem reģioniem, Mikroshēmu akta mērķis ir nodrošināt ES noturību un tehnoloģisko suverenitāti pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomā. Nedaudz vairāk kā 1,5 gadu laikā kopš Mikroshēmu akta stāšanās spēkā ir panākts būtisks progress, lai nodrošinātu, ka Eiropa var apmierināt savas pusvadītāju vajadzības un palielināt mūsu spēju ieviest inovācijas un ražot pusvadītājus Eiropā.
Saskaņā ar I pīlāru iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai” jau ir atvēlējusi vairāk nekā 85 % no sava budžeta, savienojot augstākā līmeņa pētniecību ar rūpnieciskiem lietojumiem. Kopuzņēmums “Mikroshēmas” atbalsta piecas izmēģinājuma līnijas ar kopējo Eiropas un valstu finansējumu 3,7 miljardu EUR apmērā. Visas dalībvalstis un Norvēģija tagad ir izveidojušas vai drīzumā izveidos kompetences centrus savā teritorijā. Šie centri ir svarīgi, lai uzņēmumiem (jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem) nodrošinātu būtiskus resursus pusvadītāju risinājumu izstrādei, tostarp atbalstu, apmācību un piekļuvi lielām infrastruktūras iekārtām, kas izveidotas saskaņā ar Mikroshēmu aktu. Turklāt MVU un jaunuzņēmumi līdz šā gada beigām varēs pieteikties dizaina platformas izmantošanai. Turklāt tikko tika atlasīti seši progresīvi projekti kā daļa no 200 miljonu EUR ES ieguldījuma kvantu mikroshēmās. Šie projekti paātrinās sasniegumus kvantu lietojumos, piemēram, datošanā, komunikācijā un sensoros. Mikroshēmu fonda ietvaros Eiropas Inovācijas padome un atlasīti partneri jau sniedz pašu kapitāla atbalstu pusvadītāju jaunuzņēmumiem.
Saskaņā ar II pīlāru Mikroshēmu akts jau ir stimulējis investīcijas mikroshēmu ražošanas jaudā vairāk nekā 80 miljardu EUR apmērā, tādējādi palīdzot palielināt ES tirgus daļu attiecībā pret konkurentiem. Komisija jau ir apstiprinājusi septiņus pirmosšāda veida lēmumus par valsts atbalstu, kuru kopējā publisko un privāto ieguldījumu summa jau pārsniedz 31,5 miljardus EUR. Tas ir papildus tam, ka Komisija ir apstiprinājusi svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (“IPCEI”), lai atbalstītu pētniecību, inovāciju un mikroelektronikas un komunikācijas tehnoloģiju pirmo rūpniecisko ieviešanu visā vērtības ķēdē ar kopējām publiskajām un privātajām investīcijām vairāk nekā 21 miljarda EUR apmērā. Lēmumi par integrēto ražotņu (IPF) un ES atvērto fabriku (OEF) statusu ir gaidāmi līdz vasarai. Papildus pirmajam šāda veida projektam un IPCEI vairāki papildu projekti joprojām tiek izstrādāti vai tiek gatavoti lēmumu pieņemšanai.
III pīlāra ietvaros Eiropas Pusvadītāju padome ir aktīvi virzījusi progresu, koordinējot valstu centienus un uzraugot piegādes ķēžu noturību. Dalībvalstis jau ir sniegušas informāciju, lai identificētu “galvenos tirgus dalībniekus” (ievads Komisijas notiekošajā nozares stratēģiskajā kartēšanā), kā arī lai novērtētu ekonomiskās drošības elementus, kas saistīti ar pusvadītāju piegādes ķēdi Eiropā. Piegādes ķēdes uzraudzība ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu, analizējot ES pozīciju globālajā pusvadītāju vidē. Tas viss palīdzēs daudz labāk izprast riskus, kas saistīti ar Eiropas piegādes ķēdēm, un iespējamos riska mazināšanas pasākumus, kurus varētu apsvērt identificēto risku novēršanai.